Visi uz ikgadējo LATKON pasākumu!
Sveicināti!
Ja jau lasāt šo ziņojumu, tad man ir lielas aizdomas, ka Jums būs interesanti piedalīties Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrības pasākumā LATKON.
- Laiks un vieta: Latvijas Kultūras koledža, sākums 28. maijā no 11.00.
- Kas tur notiks: Lekcijas par dažādām tēmām, literārā konkursa uzvarētāju apbalvošana, kā arī lomspēles. Sīkāk pasākuma programmu skatiet šeit.
Par lekcijām, šķiet, sīkāki paskaidrojumi nav nepieciešami. Mazliet vēlos piebilst par lomspēlēm – speciāli tiem, kuri vēl nav tās iepazinuši.
Lomspēles
Vai tās ir kaut kas līdzīgs improvizācijas teātrim?
Šis jautājums ir dzirdēts ne reizi vien. Atbilde ir: gan jā, gan nē.
Jā:
Lomspēlē ir lomas, kā teātrī. Taču (ar retiem izņēmumiem) nav fiksēta scenārija, pie kura jāpieturas. Līdz ar to nav jāiezubrī kāda cita sacerēti teksti: viss, ko dalībnieki saka un dara, ir pašu rokās. Tātad tomēr improvizācijas teātris? Protams -
Nē.
Jo improvizācijas teātru izrādēs – vismaz tajās, par kurām esmu lasījis, dzirdējis vai redzējis – nav tik skaidri izteiktu, viengalabainu sižeta līniju.
Lomspēlē sižets ir. Lai gan jāpiebilst – sižeta līnijas. Daudzskaitlī. Iespējams, ka vismaz tik, cik dalībnieku. Jo sižets veidojas ik brīdi, kad notiek spēlētāju mijiedarbība: katrs pats izlemj, kā rīkoties konkrētajā situācijā.
Vienojošais kodols
Kas ir tas, kas piešķir lomspēlei struktūru? Papildus spēlētāju brīvajai izvēlei, pārējie trīs ziloņi, kas to balsta, ir:
- Spēles leģenda. Notikumu priekšvēsture, kuras apraksts beidzas ar to brīdi, kad sākas spēle.
- Lomas. Katram dalībniekam ir sava, vairāk vai mazāk detalizēti (labāk vairāk!) aprakstīta loma. Tā ietver arī sociālās saites ar citu spēlētāju atveidotajiem personāžiem, kā arī personisku informāciju. Jums, piemēram, var būt savi noslēpumi. Tiesa, tas nenozīmē, ka par tiem nezina neviens… Un var būt arī konfidenciālas ziņas par dažiem citiem. Kā šīs ziņas izmantot, ir Jūsu pašu rokās!
- Mērķi un uzdevumi. Katram personāžam ir savi mērķi: viens grib apprecēt X, otrs vēlas samierināt sanaidojušos kaiminus, bet cits – dabūt pie malas kādu konkurentu.
Lūk, kā tas darbojas: spēles leģenda un personāža biogrāfijas dati palīdz iejusties spēles pasaulē, mērķi rosina darboties, bet izvēlētais personāžs rada zināmas robežas, kurās mēs varam izpaust savu radošumu. Piemēram, manā “Jaunkurzemes” spēlē Jūs varēsiet tēlot labsirdīgu fermeri, kurš patiesībā ir… Jā, jā, tā jau nu es te atklāšu, kas viņš ir! To Jūs uzzināsiet tikai spēles gaitā.
Īsi sakot, lomai ir sava loģika. Iejūtoties tajā, gluži dabiski rodas arī skaidrība, kā rīkoties konkrētā situācijā. Rezultāts ir:
Piedzīvojums!
Liela lomspēļu daļa ir kā mešanās nezināmajā: Jūs iepriekš nezināt ne to, kas notiks, ne arī, ar ko viss beigsies. Kā dzīvē. Taču, lai būtu interesantāk, lomspēlē parasti sižets tiek savērpts tā, lai piedzīvojuma garša būtu “ar asumiņu”. Kā īsts piedzīvojums, un tas nav pārspīlēts ne par mata tiesu no manām pirāta ūsām!
Taču patiesības labad jābilst, ka pasaulē strauji attīstās eksperimentālas lomspēles. Bieži vien tajās ir vairāk no psiholoģijas, nekā no piedzīvojumiem. Ja vēlaties pārliecināties, varat ieskatīties šeit.
Pašreklāma
Šo rindu autors ar nepacetību gaida divas Latkona lomspēles: kā pirmo – pilnīgi godīgi! – vēlos izbaudīt Laumas Klintsones sagatavoto lomspēli. Bet pats savu Jaunkurzemi, protams, arī.
Tātad: ir 1656. gads, un hercoga Jēkaba kolonijai Jaunkurzemes salā (kuru agrāk sauca par Tobago), aprit divu gadu jubileja. Sanākam visi!
…
JAUNKURZEMES SVINĪBAS
IELŪGUMS
Ļ.cien / A.god. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . !
Sirsnīgi uzaicinām Jūs piedalīties Jaunkurzemes pasākumā, kas notiks šī gada 28. maijā Tobago salas dienvidrietumu krastā. Ātrgaitas burukuģis turp atiet ap vieniem pēcpusdienā, no Latvijas Kultūras koledžas zāles Rīgā, Bruņinieku ielā 57.
Vieta un laiks
Iraid 1656. gads. Eiropā pirms astoņiem gadiem beidzies Trīsdesmitgadu karš, taču britu salās vēl aizvien plēšas karaļa piekritēji ar republikāņiem. Eiropieši ir nostiprinājušies Jaunajā pasaulē, taču sarkanādaino rase ir izrādījusies vājāka par mums, un nespēj turēties pretī tām slimībām, ko viegli pārcieš pat mūsu bērni, tāpēc darba rokas nu jāieved no Āfrikas.
Pasaules karte tiek graizīta kā ābolu pīrāgs – kas vien grib, nošņāpj sev gabalu. Viens grābj tik lielu, ka nevar apēst, otram cits rauj iz mutes laukā. Spāņu karaļa ietekme jūrās stipri mazinājusies, angļi un holenderi slepus izdod saviem jūrniekiem licences laupīt spāņu kuģus un kolonijas.
Tā kā mūsu pašu zemītē iet karsti (tur savus rēķinus kārto poļi, krievi un zviedri), tad ir labvēlīgs brīdis un cerība iegūt stabilu atbalsta punktu Karību reģionā. Mūsu labā hercoga Jēkaba pirmais kolonizācijas mēģinājums Tobago salā cieta neveiksmi, taču nu iet uz augšu gan lietas Gambijā, gan arī te esam atbraukuši uz palikšanu. Plantācijas zeļ, un netālajā Trinidadā ir melnais tirgus, kur – neraugoties uz Spānijas aizliegumu – ir labs noiets precēm no hercoga manufaktūrām. Šodien Jēkabfortā notiek kolonijas divu gadu jubilejas svinības, un visi iraid pacilātā gara stāvoklī. Pievienojieties pils sētas ļaudīm gubernatora de Beverīna muižas zālē, un lai balle sākas!
Personāži
Šeit top uzskaitīti pasākuma dalībnieki. Ieteikumi tiem, kuri vēlas izvēlēties atbilstošu ietērpu, ronami zemāk. Ierodoties Jums tiks sniegtas sīkākas ziņas un nepieciešamie rekvizīti. Līdzi paņemtās pistoles, musketes, arbaletus, zobenus un citus ieročus uz pasākuma laiku būs jānodod glabāšanā pie forta garnizona sargiem, kuri dežurēs pie ieejas.
1. Hūberts de Beverīns: Vilema Mollena iecelts kolonijas gubernators. Zemes īpašnieks un hercoga Jēkaba uzticības persona. LOMA JAU AIZŅEMTA.
2. Georgs de Beverīns: kolonijas gubernatora brālis, ieradies no Antverpenes viņam palīdzēt.
3. Annija de Beverīna: gubernatora skaistā meita precību gados. Aizrautīga mediniece.
4. Joahims Dānielsons: tirgotājs no Kurzemes, tikko ieradies ar savu kuģi „Mitau”. Dara ko var, lai stiprinātu hercoga kolonijas un, protams, arī vairotu savu mantu.
5. Toms Blūberijs: britu izcelsmes stūrmanis uz „Mitau”. Salīgts Trinidadā, bojā gājušā stūrmaņa vietā.
6. Balcers Legzdiņš: gubernatora ilggadējais, uzticamais kambarsulainis. Bauda nedalītu cieņu salas iedzīvotāju vidū.
7. Lauma Legzdiņa: gubernatora virtuves pārzine, kambarsulaiņa māsa. Neprecējusies.
8. Eriks Malme: Zviedrijas karaļa brālēns. Viņa vecākus ar de Beverīnu ģimeni saista gadu desmitus ilgusi draudzība.
9. Arveds Rihtigs: mācītājs, dedzīgs Lutera Reformācijas sludinātājs.
10. Vilma Rihtiga: mācītāja Arveda sieva un labais gariņš.
11. Toms Oblāts: katoļu priesteris no Trinidadas. Piestājis pa ceļam pieklājības vizītē, lai pagodinātu jaunās kolonijas jubileju.
12. Džons Potbelijs: britu tirgotājs atceļā no Amerikas. Atvaļināts karaliskās gvardes virsnieks.
13. Lords Kents: angļu džentlmenis, dēkainis, zinātnes fans un sens Potbelija draugs.
14. Huans di Kapučīno: kontrabandists no Jaunās Spānijas, jau kopš kolonijas dibināšanas regulāri iepērk hercoga manufaktūru ražoto pulveri, darbarīkus un citas preces.
15. Anita Alba: di Kapučīno dzīvesbiedre.
16. Pedro Fiasko: di Kapučīno labā roka, visiem pazīstams brunču mednieks.
17. Nwaya Orinoko Itaka: aravaku cilts virsaitis no Trinidadas. Ieradies ar dāvanām pie de Beverīna.
18. Tawi Kekuma: aravaku šamanis, pavada savu virsaiti.
19. Dominiks Diazs: encomendero (vergturis) no Trinidadas. Uzaicināts kā potenciāls kolonijas atbalstītājs un slepus ieradies, lai nodibinātu darījumu kontaktus.
20. Jorgs Lampsins: virsnieks no hollanderu apmetnes salas dienvidrietumos, atlaivojis tirdzniecības nolūkā un uzaicināts piedalīties.
21. Hanss: Lampsina kalps, dzimtcilvēks.
22. Fridrihs Nollens: kuršu kolonists, atraitnis ar dēlu un meitu, kuri nesen kļuvuši pilngadīgi.
23. Knuts Normens: kolonista dēls, romantisks jauneklis.
24. Elza Normena: kolonista meita, Annijas de Beverīnas draudzene un arī kaislīga mediniece.
25. Peters Bõde: vietējais krodzinieks un sīkpreču tirgotājs. Azartspēlmanis.
26. Marija Smiltēna: krogus madāma. Pirms gada ieradusies Tobago un nelaulāta dzīvo kopā ar Bõdi, iesveldama taisnas dusmas mācītājā un neapmierinājumu gubernatorā.
1. Elīza Smiltēna: madāmas meita. Liela rokdarbniece, aizraujas ar gleznošanu.
27. Frederiks Smits: kolonists. Pievienojies Tobago kolonijai kā bēglis no spāņu izpostītas angļu kolonijas.
28. Linda Smita: kolonista sieva.
Jaunkurzeme
Tobago salas kolonizācijas jubilejas pasākums
IEVADS
Iraid 1656. gada 20. maijs, un visi esam priekpilnu gaidu pārņemti. Kā nu ne – šodien taču svinam mūsu kolonijas divu gadu jubileju, un šajos nemierīgajos laikos tas ir kaut kas! Tieši šajā datumā hercoga Jēkaba kuģis „Kurzemes hercogienes ģerbonis” (Das Wappen der Herzogin von Kurland) ar 45 lielgabaliem, 25 virsniekiem, 124 kurzemnieku kareivjiem un 80 kolonistu ģimenēm ieradās salā, lai šo nevienam nepiederošo zemi pārņemtu savā valdīšanā. Kapteinis Vilems Mollens pasludināja salu par Jaunkurzemi un uzcēla Jēkabfortu salas dienvidrietumos, kuram blakus tika celta Jēkabpils. Dažus mēnešus vēlāk salas otrā pusē darbību atsāka dāņu kolonisti.
Piegulošo līci nosauca par Lielo Kurzemes līci. Pirmajā gadā tika uzcelta luterāņu baznīca. Nu jau regulāri uz Eiropu sūtām kravas ar cukuru, tabaku, kafiju, kokvilnu, ingveru, indigo krāsu, rumu, kakao, bruņurupuču bruņām, tropu putniem un to spalvām1. Kapteinis Mollens ir iecēlis de Beverīnu par gubernatoru, lai tas pārvaldītu salu viņa prombūtnē.
Dzīve iet uz augšu, daži kolonisti rēķina, ka drīz varēs sūtīt bērnus skoloties Anglijas labākajās skolās. Un nu vēl gubernators Hūberts de Beverīns grasās izdot pie vīra savu skaisto meitu Anniju! No drošiem avotiem nācis zināms, ka šo svētdien jau iespējama officialā saderināšanās. Visi kolonisti vai degtin deg no ziņkārības, un kā nu ne, ja līgavaiņa vārds tiek turēts noslēpumā?
Uzaicinām arī Jūs piedalīties kolonijas jubilejas svinībās kopā ar visām vietējām slavenībām, kā arī tuviem un tāļiem viesiem. Sveicam jūs Jaunkurzemē! Starp viesiem būs arī kolonistiem draudzīgs indiāņu virsaitis; tirgotājs, kurš atbraucis iepirkt preces priekš Eiropas tirgiem; kāds kolonists no Trinidadas; un, protams, krodzinieks ar savām krogusmeitām.
Taču, kā saka mūsu luterticības sludinātājs Arveds Rihtigs, arī Ēdenes dārzā var gadīties pa bīstamākam radījumam. Labi, ka spāņu flotes ietekme Karību reģionā kļūst aizvien vājāka, un no viņiem vairs nava ko daudz baidīties. Taču holenderi, kuri atkal nodibinājuši koloniju salas otrā pusē, no vienas puses, arī iraid protestanti tāpat kā mēs, bet no otras – visu laiku notiek strīdi par salas sadalīšanu. Bet vēl sliktāki ir tas, ka pirātu Karību salās, šķiet, vairāk nekā papagaiļu. Ļaudis jau sen runā, ka kaut kur netāļu no mums (varbūt Trinidadā?) esot nobēdzinātas lielas bagātības, un daudzi dodas to meklējumos. Gandrīz ik mēnesi krogū pie Resnā Petera (tā te pie mums sauc krodzinieku Bõdi) no garām braucošiem jūrniekiem var nopirkt kārtējo dārgumu karti, tikai retais vairs ņem tās par pilnu. Lai nu kā, še ir jātur acis vaļā.
Ikvienam, kas šodien ielūgts svinībās, iraid piešķirta loma. Ierodoties viņus sveicina Ceremonijmeisters un uzaicina ienākt. Savās personāža lapās atradīsiet, kādi ir mērķi, kurus Jūsu spēlētais personāžs vēlas īstenot līdz pasākuma beigām – un ne visu personāžu mērķi ir savstarpēji savienojami! Viena personāža mērķu īstenošanās, iespējams, var izraisīt cita personāža neveiksmi, un otrādi. Varbūt spēsiet vienoties? Taču – tas nav obligāti! Ir arī citi ceļi…
Viesiem tiks izdalīti īpaši rekvizīti, piemēram, spēles nauda; dažiem – ieroči (butaforiski). Jums var būt arī dažādas spējas, kas palīdzēs atklāt citu noslēpumus un sasniegt savus mērķus. Viesi drīkst savā starpā gan slēgt vienošanās, gan atbalstīt vai šantažēt cits citu, tirgot un zagt rekvizītus un spēles naudu… pat mēģināt kādu „novākt”, bet, galvenais, – risināt dažus no Jaunkurzemes noslēpumiem. Vai kāda no dārgumu kartēm ir īstā? Kāpēc daži svinību dalībnieki klusē par to, kur bijuši pēdējās dienās? Un ja vēl Jums izdosies sasniegt savus mērķus, tad Ceremonijmeisters nobeigumā Jums pasniegs pārsteiguma balvas! Taču atcerieties, ka Jums visiem patiesībā ir tikai viens uzdevums: labi izklaidēties!
Kā spēlēt?
JAUNKURZEME – tas ir gluži kā nokļūt visīstākajā filmā, otrpus ekrānam – ar atšķirību, ka šai “filmai” scenārijs nav iepriekš uzrakstīts, tas top spēles gaitā un ir atkarīgs vienīgi no Jūsu pašu izdomas un izvēles. Katrs pats nolemj, ar kuru runāt, ko runāt, kad runāt, teikt patiesību vai melot, ko darīt un kā darīt. Atcerieties: Jums nav jātēlo kāds cits un jālauza galva par to, kā šajā situācijā būtu jārīkojas; ja spēlē jums piešķirta, teiksim, gubernatora loma, tad vienkārši pieņemiet, ka esat gubernators, un izmantojiet savas pilnvaras, kā pašam šobrīd tīk!
Saprotams, ka Jums ir pilnīga brīvība nospraust pašiem savus mērķus un tos īstenot. Spēles sākumā dažiem no Jums var būt pagrūti orientēties, ko darīt – jo sevišķi tiem, kas pirmo reizi esat tādā pasākumā. Lai to atvieglotu, katram dalībniekam ir iedoti daži gatavi mērķi, kas saplānoti ar aprēķinu, lai to īstenošana padarītu spēli interesantāku. Taču lai tie Jūs neierobežo – jums ir pilnīga brīvība tos atcelt, izmainīt vai nospraust pašiem savus!
Vienīgais, ko Jūs nekādi nedrīkstat paši mainīt, ir Jūsu personāža dati, kas taps Jums iedoti no spēles vadītājiem – ieskaitot slepeno informāciju, kas būs uz atsevišķām kartītēm. Piedomāt kaut ko klāt? Nu, protams! Piemēram, kāda jūsu Personāža rakstura īpatnība. Tas būtu apsveicami.
Informācija būs tā atslēga, kas ļaus Jums savus mērķus īstenot. Centieties parunāties ar IKVIENU. Centieties… khm… neuzkrītoši (hi, hi! Tā darīs visi, vai gandrīz visi!) noskaidrot, kas viņi ir, kā noskaņoti attiecībā uz Jūsu personāžu; kāda vēl viņiem ir informācija, kas varētu noderēt. Iespējams, arī pa aplinkus ceļiem, un varbūt pat kāds jāuzpērk? Arī tas piederas pie lietas. Lai informāciju iegūtu, iespējams, var būt nepieciešams atklāt kādam citam šo to no informācijas, kas zināma vienīgi Jums…. bet varbūt labāk noklusēt vai samelot? Jūsu izvēle. Taču esiet atraisīti – ja pārāk saspringti domāsiet, skataities, ka pietiek laiks īstenot savus nodomus… Pēc spēles redzēsat, ka viena otra “neveiksme” būs radījusi jautrākus brīžus nekā dažs veiksmīgi īstenots plāns. Un tā jau ir īstenā veiksme šai spēlē!
Jums var būt spējas un prasmes, kas zināmās situācijās radīs priekšrocības. Taču atcerieties, ka arī citiem personāžiem var būt prasmes, ko viņi var likt lietā pret Jums. Ir taču jau 17. gadsimts!
Ja Jums spēles gaitā rodas kādas neskaidrības, griezieties pie Ceremonijmeistera. Lūk, vēl daži padomi, kas palīdzēs mums visiem labāk izbaudīt Jaunkurzemes gaisotni.
Rūpīgi izlasiet savu personāža lapu. Tā izskaidros, kas Jūs esat, ko zināt, un ko gribat sasniegt. Jūsu personāža pārliecība var nesakrist ar Jūsu patiesajiem uzskatiem. Tāpēc vakara gaitā paturiet aprakstu pa rokai kā špikeri.
Atbilstošs kostīms. Tas var palīdzēt iejusties spēlē – lai arī tā būtu tikai mākslīgām puķēm izrotāta dāmu cepure vai jūrnieka krekls. Un – varbūt Jūs vēlēsieties saglabāt kādu bildīti par piemiņu? Nu… ja pietrūkst laika kostīma sagatavošanai, tas nekas. Jautri būs šā vai tā.
Mērķi. Tie apraksta, ko Jūsu personāžs mēģina spēlē panākt. Iespēju robežās īstenojiet visus mērķus un saņemiet balvas! Tas var izdoties, un var neizdoties, jo būs citi personāži, kam pašiem savi mērķi! Taču tieši šie centieni padarīs vakaru interesantāku un vairos kopējo jautrību.
Vēlreiz izlasiet sava personāža aprakstu. Pievērsiet uzmanību tiem personāžiem, kuri nav minēti Jūsu mērķu aprakstā: agrāk vai vēlāk (labāk agrāk!) noteikti nāksies runāt arī ar viņiem.
Stādieties priekšā it visiem. Jums būs jārunā ar citiem, izliekoties, ka esat Jūsu personāžs. Visvieglāk to izdarīt, sākot spēli ar stādīšanos priekšā. Ja par kādu personāžu neko nezināt, varat pavaicāt. Ja par kādu jau ko zināt no sava apraksta, varat vaicāt, lai iepazītu tuvāk.
Draugs vai pretinieks? Būs vieni, kas Jums palīdzēs, citi, kas liks Jums šķēršļus – un var būt arī vilki avju ādās. Uzziniet, kurš ir kas, un meklējiet (pierunājiet, uzpērciet, šantažējiet, piespiediet…) sabiedrotos.
Jums var būt īpašas spēju kartītes, kas izmantojamas vienreiz vai vairākkārt. Pielietojums būs skaidrs no tā, kas uz tām rakstīts (Bez Ceremonijmeistera tieša pieprasījuma nerādiet nevienam!). Rūpīgi apdomājiet, pret kuriem personāžiem un kad tās izmantot.
Iejūtieties lomā. Spēles gaitā labāk ar citiem dalībniekiem sarunāties vienīgi par priekšmetiem un notikumiem, kuri eksistēja spēlē aprakstītajā laikposmā (17. gadsimtā nav mobilo tālruņu, pašgājēju ratu, dzelžu putnu, kuru vēderā pa debesīm brauc cilvēki, un citu lietu, kas bija pasaulē, piemēram, 2010. gadā). Pieredze rāda, ka ka ir daudz lielāka iejušanās spēlē, ja it visi dalībnieki pacenšas uzturēt ilūziju, ka atrodas Tobago salā 17. gadsimtā. Atcerieties, ka šīs sīkās neērtības Jums jāpiecieš tikai 3–4 stundas. Galu galā – ja ir steidzams tālruņa zvans, izejiet uz brīdi ārā.
Vēlreiz – personāža lapa. Ja kādubrīd jūtaties, ka esat strupceļā un vairs nezināt, ko darīt savu mērķu sasniegšanai, tad aši vēlreiz pārlasiet aprakstu. Varbūt ar kādu vēl neesat par kaut ko parunājuši? Varbūt vēl ir kaut kas, ko esat piemirsuši izdarīt? Varat arī konsultēties pie Ceremonijmeistera – priekš tam jau viņš ir!
Visbeidzot: atcerieties – šai spēlē nav iespējamas neveiksmes. Lai ko Jūs pateiksiet vai nepateiksiet, izdarīsiet vai neizdarīsiet, rezultāts būs viens: interesanti pavadīts vakars un – vēl svarīgāk – jautras atmiņas ilgam laikam.
Ja vēl ir jautājumi, rakstiet uz info (iekš) laimesskola (punktiņš) lv
Jūsu
Guntis Veiskats,
viņš arī pazīstams kā
Durbals